Liepājas Karostas mūzikas skolas ilggadējais kolēģis, akordeona spēles skolotājs Leonards Domicevičs šajā nedēļā atzīmēja apaļu savas dzīves jubileju. Tāpēc uz akordeona spēles Izglītības programmas atklāto koncertu 2026. gada 25. martā ieradās viss pedagogu kolektīvs, pedagogu Leonarda un Irinas audzēkņi un viņu vecāki – un, šķiet, arī pats akordeons skanēja mazliet svinīgāk nekā citkārt.

Skolotājs 57 mācību gadus veltījis akordeona spēles audzēkņiem Karostas mūzikas skolā – tas nozīmē, ka viņš ir piedzīvojis gluži citus laikus, gan to, kad pedagogi bija autoritātes, gan modes maiņas, gan frizūru revolūcijas, gan neskaitāmas “vēl vienu reizi no sākuma” situācijas… un joprojām ar smaidu!

Sveicām Leonardu, veltot viņam dziesmas, pasniedzot jubilejas goda diplomu, ziedus, un novēlot stipru veselību un spēkus arī turpmāk nest skolā savu artavu – darba mīlestību, kvalitatīvu un atbildīgu inteliģenta muzikanta stāju un redzējumu. Un, protams, arī pacietību – jo katrs pedagogs zina, ka tā ir īpaša superjauda.

Pedagogs turpina audzināt audzēkņus, sagatavojot viņus gan turpmākai izglītībai vidējā mūzikas izglītības posmā, gan iedvesmojot ikdienas attīstībai. Un, kā mēdz teikt, labs skolotājs iemāca spēlēt, bet izcils – iemāca mīlēt mūziku (un arī nedaudz disciplinēti vingrināties mājās).

Skolotājs ieguvis “Gada skolotājs 2025” “Mūžš izglītībā” titulu. Visa skola var lepoties ar pedagoga audzēkņiem – absolventiem Tomu Rolavu un Denisu Liekni, kuri jau piesaka paši savas patstāvīgas mūzikas karjeras, bet nekad neaizmirst savu skolotāju un saka viņam paldies savos veiksmes un apbalvojumu mirkļos. Tas laikam ir vislielākais apliecinājums pedagoga darbam – kad audzēkņi neaizmirst ne tikai notis, bet arī skolotāju.

Ilggadējā Liepājas Karostas mūzikas skolas direktore Aiga Tiltiņa novēlēja, lai skolotājam Leonardam, kā darba bitei, nekad nebūtu jāpārliecina mušas, kurš pienesums ir vērtīgāks – bites vai mušu; lai vienmēr būtu, ar ko dalīties pieredzē un domās, un lai nekad nepietrūktu klausītāju, kuri novērtē ne tikai skaņu, bet arī saturu (un ne tikai starpbrīdi).

“Sveiks lai dzīvo, skolotāj!” – un lai akordeons vienmēr skan, arī tad, kad pašam vienkārši jāņem klēpī, gaidot nākamo talantu.