Mēs, Liepājas Karostas mūzikas skolas klavierspēles iedzimtie un adoptētie, padevāmies Liepājas iepelēkās ielas atdzīvinošajiem plakātiem, kas kā no ādas ārā lien un ar neatvairāmu kaislību sauc pievienoties mūsu šodienas saglabāšanai par vēsturi, lai nākamās desmit un piecdesmit gades lasītu par visām mūsu eksistenciālajām, minimālistiskajām, romantiskajām un dramatiskajām formām, kā mēs atzīmējam gaviļnieces pilsētas starp ezeru un jūru vērā ņemamās četrsimtās dzimšanas dienas svinības!

Vēroju, ka piektdien, 7.martā Liepājai veltītajā koncertā Liepājas Karostas mūzikas skolā sapulcējušies klavierspēles 1. līdz 7. klases varoņi- drosmīgas jaunas dāmas un aizraujošie, skaistu meiteņu iemīlami sliktie zēni, kuri iepriekš lai vai sazin kādus epitetus veltījuši astoņdesmit astoņiem taustiņiem, tagad spēlēja cildeni un apsveicami! Nopietnos koncerttērpos ietērptie, svaigi kā ziedlapiņas un bez šaubu ēnas pirkstus pareizās pozīcijās sakārtojošie mūziķi, lepnajiem vecākiem zālē klausoties un skolotājiem, nepacietīgi, kas no tā visa sanāks, uz krēslu maliņām trinoties, sāka visu pēc kārtas. Jo smalkākas paslēptas skaņdarbu detaļas atraduši, jo ilgāka sanāca laimes pilnā rozā briļļu eiforija no klupšanas akmeņiem izvairoties. Tā kopā radījām divu mācību stundu ilgu opusu ar gudrās mūzikas vēstures grāmatās palienētu nosaukumu “Liepājas skartie”. 

Katram mūziķim vecāki bija lūgti izstāstīt atbalsta stāstu, ko caur atskaņoto mūziku var sajust par Liepāju un par mums pašiem. Kādam Vīnes klasiķa darbam ir tas gods būt mūsu vecāku vismīļākajai melodijai un to nospēlējot, mēs esam piepildījuši kādu savu vecāku sapni. Ja kādas fantastiskas laika mašīnas spētu atskaņot to mūziku, kas Liepājas Vācu muzikālajā teātrī vai Liepājas operā skanēja agrā 19.un 20.gadsimtā, starp tādiem ierakstiem būtu arī taktis ar baleta un operu uzvedumu triumfu, ko tagad mūsu koncertā atskaņoja vairāki klavierspēles 6.un 7. klases audzēkņi. Lietuviešu komponista Balys Dvarionas vairākus valšus un Prelūdiju atskaņojām tāpēc, ka tieši Liepājā komponists brēca savu pirmo jaundzimušā kliedzienu un te arī mācījās pie Alfrēda Kalniņa. Daudziem Latvijas un arī pa kādam Rietumeiropas mūziķim  un komponistam ar kādu atsevišķu dzīves posmu, kādu savu koncertu epizodi vai kādu piedzīvojumu iespējams būt mūsu pilsētas Liepājas aizrautam. Tad nu vismaz vienu tādu Liepājas uzkūdītu mūzu katrs audzēknis varēja iepazīt kā savējo! 

Pateicība vecākiem par sirsnīgajiem vārdiem un savu iespaidu, kā klavierspēles audzēkņi spēlētos skaņdarbus iepriekš mācījās mājās (tur bija stāsti sākot no neizpratnes par skaņdarbu līdz kādas daļa, ātruma un vērtības atklājumam pašam priekš sevis). Pateicība pedagogiem Ilzei Tomsonei, Ludmilai Burmeisterei, Aigai Tiltiņai, Jūlijai Gabaliņai un Ilvai Liepiņai par audzēkņu sagatavošanu! Paldies arī katram klavierspēles audzēknim, ka vienojoties ar skolotājiem, mācāmies tādu mūziku, kas sacenšas ar Liepājas izcilajām un slavenajām mūzikas tradīcijām, kas saskan ar mūsu pilsētas vējiem un kas skaistumā saplūst ar katru vilni mūsu jūras krastā!