Gaisma velvēs un bērnu izpildītas mūzikas miers

Baznīcu nakts koncerts Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē Liepājas Karostas mūzikas skolai šogad 2026.gada 16.maijā izvērtās par vakaru, kurā bērnu un jauniešu muzicēšana piepildīja senās velves ar gaismu, mieru un dziļu koncentrēšanos. Šķita — pati katedrāles telpa klausījās. Skaņas cēlās augšup un atgriezās pie klausītājiem savādākas— klusākas, nopietnākas un reizē ļoti gaišas.

Programma daudzveidīga un ļoti pārdomāti veidota un sirsnīgs paldies Sanitai Bovtonai par izcilo radošo spēju, koncertu sastādīt kā vienotu muzikālu stāstu. Tajā organiski līdzās dzīvoja ģitāru maigums, flautas dzidrums, trompetes cēlais skanējums, klavieru dziļums, kora siltums, zvanu ansambļa mirdzums, orķestris un ērģeļu majestātiskā elpa.

Vakaru ievadīja Daniela Omana “Katedrāles gaisma”, un jau pats nosaukums šķita visa koncerta simbols. Skanēja Leonarda Koena “Alleluja”, Morisa Grīna “Trumpet Tune”, Filipa Emanuela Baha Fantāzija re minorā un Johana Sebastiana Baha “Arioso”, kurā flautas melodija baznīcas akustikā ieguva īpašu mieru. Ļoti skaisti klausītājus uzrunāja arī Johana Pahelbela “Čakona fa minorā”, Endrū Loida Vēbera “Memory” un fragments no mūzikla “Jesus Christ Superstar.”

Īpašu emocionālu noskaņu radīja Raimonda Paula dziesmas — “Lauva padebešos” ar Jāņa Poruka vārdiem un “Marija”, kurās bērnu balsis un  zvanu instrumenti skanēja ļoti sirsnīgi un patiesi. Savukārt Mārtiņa Brauna “Dziesma par spēli” atgādināja, ka muzicēšana ir ne tikai apskaužama prasme, bet arī prieks, uzticēšanās un kopā būšana.

Vakaru īpaši iespaidīgi piepildīja pūtēju orķestra korāļi un Ilzes Tomsones ērģeļu atskaņojums — Tomasa Rīglera “Ir Lielā diena aususi”. Tas bija cienīgs un gaišs noslēgums vakaram, kura laikā klausītāji varēja ne tikai baudīt koncertu, bet arī piedzīvot mieru.

Mācītāja P.Kalka vēlējums šim koncertam bija  - ar mūziku dot slavu Dievam. Īpaši aizkustinošs bija viņa stāsts par mūzikas kalpošanu baznīcā, par kantora vietu dievnamā un mūsu skolotāju Ilzi Tomsoni kā ērģelnieci. Šie vārdi palīdzēja vēl vairāk sajust, ka koncerts nebija tikai skolas uzstāšanās, bet daļa no lielākas un dziļākas tradīcijas. Mācītājs ar prieku atcerējās neseno skolas brīnišķīgo koncertu Lielajā Dzintarā, uzsverot bērnu muzicēšanas nozīmi pilsētas kultūras dzīvē.

Īpašs paldies Ilzei Tomsonei, kura uzņēmās atbildību par koncerta norisi un kopā ar draudzi bija padomājusi par ļoti daudz ko — lai bērni justos droši, pedagogi mierīgi, bet klausītāji gaidīti. Šādos notikumos ļoti svarīgs ir cilvēks, kurš nemanāmi satur kopā simtiem sīkumu.

Paldies bērnu vecākiem par klātbūtni, palīdzību un sirsnīgo līdzi jušanu. Baznīcu nakts vakarā bija skaisti redzēt ģimenes, kas kopā priecājas par savējiem un saprot, cik daudz darba, pacietības un drosmes slēpjas katrā priekšnesumā.

Sirsnīgs paldies arī skolas saimniekam Zenonam par praktisko palīdzību un nepieciešamā transportēšanu, kā arī lielajiem skolas zēniem Samuelam un Adrianam, kuri atsaucīgi palīdzēja ienest visu atvesto no mašīnām. Bez šādas klusās palīdzības koncerti nemaz nevarētu notikt.

Un vēl — baznīca ir vieta, kur mācāmies ne tikai muzicēt, bet arī klausīties. Dažkārt nācās ievērot, ka ne visi audzēkņi vēl prot līdz galam saprast, kā uzvesties dievnamā un mūzikas laikā. Taču arī tas ir ceļš — augt cieņā, klusumā un uzmanībā.

Vakaram noslēdzoties, palika sajūta, ka atskaņojumi baznīcas lielajās velvēs atnesa kaut ko ļoti tīru un mierpilnu. Un varbūt tieši tas ir lielākais brīnums — ka mūzika spēj cilvēkus uz mirkli apstādināt, vienot un pacelt mazliet augstāk virs zemes.

Skolotāja Ilva Liepiņa