Patriotu nedēļas viducī, ceturtdienā, 2025.gada 13.novembrī Liepājas Karostas mūzikas skolā skanēja Valsts svētku koncerts- mūsu dāvana savai mīļajai zemei dzimšanas dienā. Kad plānotais koncerta vadītājs bija aizņemts pēkšņos citos pienākumos, koncerta vadīšana tika uzticēta obojas un saksofona spēles skolotājam Ērikam Bukantam, un tas mums, klausītājiem, bija sajūsmas pilns atklājums!  “Lai lepni skan Latvijas valsts himna!”, teica skolotājs Ēriks, un gan šie, gan turpmākie skolotāja teiktie vārdi skanēja ar tādu dziļu pārliecību, ar tādu prieku, uzticību un pašatdevi, ka mums neviļus pārskrēja šermuļi!

Skolas lielais pūtēju orķestris (jo savā mazajā orķestrī spēlē arī jaunāko klašu audzēkņi) skanēja tik iedvesmojoši un bagāti! Tā izaugusi kopskaņa un savstarpējā atbalsta sajūta, kaut tie ir tie paši nedaudzie jaunieši! Paldies par īpaši latvisko programmu, kas sniedza īstu svētku sajūtu, kas bija svinīga līdz asarām un ļāva arī klausītājiem sajusties kā orķestra daļai  - spēlētāji visi kā viens sekoja diriģentes Uvas Kalniņas - Auziņas rokai. Īpaša pateicība un cieņa skolotājam Vilnim Mellumam par darbu orķestrī - gribas teikt, puišu labā, bet padomājot saprotu, ka mūsu visu paraugam un visu labā. Tie nav vārdi, kas būtu sameklēti ar lieku pārspīlējumu!

Audzēkņi no jaunākajām klasēm atskaņoja latviešu tautas dziesmas un maestro Raimonda Paula melodijas uz saviem instrumentiem. Vokālais ansamblis ar starojošām acīm izpildīja divas dziesmas - Imanta Kalniņa Liepājai veltīto neoficiālo pilsētas himnu un liepājnieka, komponista Agra Engelmaņa “Mātei Latvijai.” Diriģentes Olgas Blauzdes roku vadīti audzēkņi no 1. līdz 9. klasei izdziedāja to, ko varbūt ikdienas vienaldzībā ne reizi vien piemirstam. Klavierspēles skolotāja un koncertmeistare Jūlija Gabaliņa ar pilnu atdevi un iniciatīvu gan veidoja kora dziesmu pavadījumu aranžējumu, gan izmeklēja dvēseles pilnu skaņdarbu skolotāju klavieru duetam. Mēs, klausītāji, pēc koncerta izteicām savas izjūtas, ka visi koncertā iesaistītie jaunieši un pedagogi tiešām jutās kā savējie, un tā visus ieskaujošā sirsnīgā un siltā atmosfēra nepalika tikai vēlējuma izteiksmē: “Kaut tā būtu,” bet bija nolasāma un saklausāma gan zāles priekšā, gan aizmugurē.

Vēl viens atmiņu stūrītis, ko es vēlētos paglabāt no šiem valsts svētkiem, bija skolotāja Bukanta uzburtā vīzija, ka tolaik, kad latvieši cīnījās par savu valsti un komponēja “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, Francijā kāds cits komponists sapņoja par mirabellēm, mazajām un īpaši saldajām  dzeltenajām plūmēm. Man likās, ka es pat varu ieraudzīt pilnos plūmes zarus siltajā vasaras dienā - un šī cilvēcīgā atruna, ka arī mēs esam tādi paši- citiem kaut kur ir karš, bet mēs meklējam savu ikdienas veiksmi vai saldu plūmi - tas bija pateikts “starp rindām” - kā vislabākajā dzejā vai mūzikā. Laikam turpat pēc direktores Aigas Tiltiņas izteiktā svētku novēlējuma: “Lai jūs vienmēr saprot tā, kā jūs būsiet to domājuši teikt!” šie vārdi arī visiem klātesošiem nekavējoties piepildījās.

Vēlreiz paldies visiem, kas piedalījās: Miķelis Lepešs, Karolīna Savčuka, Daņila Romaņko, Šeila Šmite, Emīls Kārlis Simsons, orķestra un vokālā ansambļa audzēkņi, skolas absolventi un skolotāji: Uva Kalniņa - Auziņa, Vilnis Mellums, Ēriks Bukants, Ludmila Burmeistere, Dace Milzere, Daiga Loceniece, Olga Blauzde, Jūlija Gabaliņa, Aiga Tiltiņa, Leonards Domicēvičs, Irina Jakovļeva.

Ilva Liepiņa